SākumsKo redzētVēstureDzērbenes luterāņu baznīca

Dzērbenes luterāņu baznīca

Dzērbenes luterāņu dievnamu reiz cēlis pirmais latviešu būvnieks Sārumu Mārcis, bet tā atjaunotni par savu dzīves piepildījumu padarījis bijušais enerģētiķis Ojārs Kleinbergs – viņš visu dara pamazām un savām rokām.

• Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis kopš 1998.gada
• Atrodas uz sena pilskalna ar skatu uz diviem ezeriem – Mācītājmuižas un Kapsētas
• Baznīcu cēluši tikai latvieši, kas nav dzēruši “ne piles”
• Arhitektūrā atsauce uz klasiskā tempļa formām
• Sakrālo funkciju ēka nav zaudējusi arī padomju laikos
• NKMP kopš 2012.gada vairākkārt finansējusi remonta un restaurācijas darbus (3000 Ls un 22 400 Euro zvanu torņa un zvanu krēsla nostiprināšanai, 9800 Euro logu remontam un palodžu maiņai)
• Orģinālā altārglezna nozagta neatkarības sākumā, kopš 1991.gada baznīcu rotā gleznotājas Sandra Balodes 1991.gada LMA diplomdarbs “Kristus pie krusta”
• Vecpiebalgas pašvaldība regulāri atbalsta kultūras pasākumu organizēšanu

Luterāņu dievnami necenšas cilvēkus apžilbināt – ne ārēji, ne iekšēji. Kopš Rietumu kristietības reformatora Mārtina Lutera uzvaras gājiena askētiskās formas un greznības noliegums ienāca arī mūsu zemē. Dzērbenes dievnams it kā iekļaujas kopējā lakonisma tendencē, taču reprezentē sevi kā īsts un varens Dieva templis – ar atsaucēm uz antīkām formām. Masīvas kolonnas, klasisks portiks, atrašanās kalna galā un visu uzmanības centrā – celtnei tas rada monumentālu iespaidu, bet cilvēkam, kas tuvojas, liek sajust pazemības devu. Tur, kalnā, ir mūžīgais, mēs, mirstīgie, tam varam tikai tuvoties – šī ir kulta celtņu kopīgā filozofija.

Dienā, kad tuvojos 1842.gadā iesvētītajai Dzērbenes baznīcai, ceļš uz templi ir nosnidzis balts. Ozoli izslējuši kailos zarus, bet baznīca “kā baltām rokām baltu lakatu pacēlusi” aicina pie sevis – tai ir, ar ko lepoties, ir, ko celt godā.

Cēsu nov., Dzērbenes pag., "Baznīca"

Tel.+37129408315