SākumsZiņas Tūrisma kampaņa “Atrastā Latvija” vēsta arī par Cēsu puses objektiem

Tūrisma kampaņa “Atrastā Latvija” vēsta arī par Cēsu apkārtnes objektiem

Latvijas reģionos, ieguldot 68 miljonus eiro, no jauna izveidoti un atjaunoti teju 60 kultūras un dabas mantojuma objekti, tostarp arī vairāki tūrisma objekti Cēsu apkārtnē – Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks, Cēsu Svētā Jāņa baznīca un Cēsu viduslaiku pils.  Visi objekti sarindoti septiņos maršrutos, kas caur pagātni palīdz ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu. Cēsu apkārtnes objekti atrodami maršrutā “Baltijas ceļš”.

Epidemioloģiski drošā veidā aicinot Latvijas iedzīvotājus apmeklēt jaunos tūrisma objektus, Kultūras ministrija ir uzsākusi informatīvo kampaņu “Atrastā Latvija”. Kampaņas laikā iedzīvotājiem būs pieejama mājaslapa www.atrastalatvija.lv, kurā būs iespējams uzzināt vairāk par atjaunotajiem un jaunuzceltajiem kultūras un dabas mantojuma objektiem, tajos veiktajiem ieguldījumiem, gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu un piedalīties Latvijas atrašanas spēlē.

Pirmie, novērtējot Latvijas tūrisma jaunieguvumus, septiņus ceļus iepazina Latvijas ceļotāji un blogeri. Uz Latgales pusi vedošos Daugavas un Māras ceļus iepazina Kristaps Kiziks (www.dodiesdaba.lv), Gaismas ceļu Vidzemē izpētīja Alīna un Jēkabs Andrušaiti (www.sapnumedniece.lv), Baltijas ceļam pa pēdām devās Zane Eniņa (www.mugursoma.lv), caur Zemgali uz Kurzemi vedošo Jēkaba ceļu apmeklēja Dina Preisa (www.dinapreisa.wordpress.com), Kurzemē esošo Brīvības ceļu apguva Zaiga un Edgars Runči (www.zaigar.lv), bet gar jūras piekrasti vedošo garo Līvu ceļu izstaigāja Solveiga Kaļva (www.solveigaspiedzivojumi.lv).

“Paveiktais ir nozīmīgs ne tikai šodienas skatījumā, tas ļaus saglabāt un nodot unikālās Latvijas dabas un kultūras mantojuma vērtības arī nākamajām paaudzēm. Vēlos pateikties visiem iesaistītajiem par paveikto darbu, bet Latvijas iedzīvotājus aicinu aut kājas un doties ceļā! Lai arī esmu daudz ceļojis pa Latviju, tomēr ikreiz sastopos ar jauniem un negaidītiem atradumiem – esmu pārliecināts, ka līdzīgi jutīsies ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš apmeklēs atjaunotos un jaunuzceltos objektus”, saka kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2018. gada divās kārtās, atjaunojot un izbūvējot 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2022. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 67 965 274,81 eiro, 34 913 795,12 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, bet 33 051 479,69 eiro ir valsts un pašvaldību ieguldījumi.

Par iespēju apmeklēt un iepazīt objektus Latvijas iedzīvotājiem vēstīs mājas lapa “atrastalatvija.lv”, septiņu TV raidījumu cikls “Atrastā Latvija”, video interneta vidē, ka arī citi informatīvie materiāli.

Lai motivētu Latvijas iedzīvotājus aktīvāk apmeklēt objektus, visi tiks aicināti piedalīties spēlē, kurā, atzīmējot savu apmeklējumu, novērtējot objektu, kā arī atbildot uz jautājumiem par to, būs iespēja tikt pie vērtīgām balvām, piemēram, iespējas nakšņot un baudīt maltīti Šlokenbekas muižā vai Ungurmuižā, vai lidot ar Zērgli Siguldā.

Kultūras ministrija aicina būt atbildīgiem un, apmeklējot objektus, ievērot valstī spēkā esošos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Šobrīd visus objektus iespējams aplūkot no ārpuses, iekštelpu apmeklējums būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī, par ko iedzīvotāji tiks informēti.

Projekts “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” (Nr.5.5.1.0/17/I/004) tiek īstenots darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"; prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus"; ietvaros. Cēsu novada pašvaldība projektu īsteno sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību, kas ir projekta vadošais partneris. Kopējais projekta finansējums ir 1 433 649,55 EUR, no tiem ERAF 950 000,00 EUR apmērā, valsts budžeta dotācija 41 911,76 EUR un pašvaldības līdzfinansējums 441 737,79 EUR.